Cirstu muiža

Kungu māju ķieģeļu neogotikas stilā cēlis M. fon Strandmans 1886. g. vecās kungu mājas vietā. Virs galvenās ieejas atrodas dzimtas ģērboņa cilnis. Tai blakus uzcelts arī plānā sešstūrains neogotisks tornis. 1905. g. kungu māja tiek nodedzināta un atjaunota tikai 1929.-37. g., kad tajā ierīkota skola.

Adrese: Vecpiebalgas novads, Inešu pagasts, Cirsti, Cirstu Pils, LV-4123
Tālrunis: 29137194, 29212990
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Dzērbenes muiža

18.gs.b. uzcelta jaunā pils klasicisma stilā ar nelielu četrstūrainu torni uz vecās ēkas drupām un neilgā laikā dzīvojamās mājas Pelēkā, saukta arī Baltā, un Raibā. Daļu muižas centra apbūvi ietvēris laukakmeņu krāvuma žogs ar vārtiem, no kuriem saglabājušies vienu vārtu stabi. 19.gs.b. pilij uzbūvēts masīvs neogotisks tornis. 1905. g. pils nodedzināta un atjaunota, bet Pirmā Pasaules kara laikā atkal nodegusi. Ap 1929.g. tā tika atjaunota.

Tagad Dzērbenes pilī atrodas pagasta padome, tautas nams, mūzikas skola un kafejnīca.

Adrese: Vecpiebalgas novads, Dzērbenes pagasts, Dzērbene, Dzērbenes pils, LV-4118
Tālrunis: 64166208, 26104915
Fakss: 64166241

Neķēna muiža

Pēc arhitekta R.G. Šmēlinga projekta kungu māja būvēta 19.gs. 80.gados Heinriham Panderam historisma stilā. Par iedvesmas avotu arhitektam kalpojušas itāļu renesanses villu arhitektūras formas. Fasāžu apmestās detaļas sekmīgi apvienotas ar ķieģeļu mūrējumu.Kungu māja (pils)– divkrāsaina ķieģeļu ēka mūra celtne ar skārda jumtu, kur reizē izpaudās gan atbilstība modernajam stilam, gan provinciālisms. Tā tika celta ar divstāvīgu centrālo korpusu, kur bēniņos ierīkotas dzīvojamās telpas. Zem sānu korpusa izbūvēti pagrabi. Fasādes greznotas ar līmeniskām un lokveida logu ailēm sandrikiem un stūru krustojumu. Logu un durvju apmales veidotas apmetumā un krāsotas atšķirīgā tonī. Centrālā korpusa galveno ieeju greznoja uz ķieģeļu mūra kolonām balstīts balkons ar virpotām koka margām. Pilī bija 20 istabas. Arhitekts Reinholds Georgs Šmelings rakstījis, ka Nēķena jaunās pils arhitektūrā ir vērojams neorenesanses un villas motīvs.

Adrese: Vecpiebalgas novads, Taurenes pagasts, Taurene, Nēķina muiža, LV-4119

Vecpiebalgas muiža

Vecpiebalgas viduslaiku pils bija plānā regulāra celtne ar dzīvojamo korpusu. 14.gs. un 15.gs. pils vairākkārt postīta. Jau 17.gs. pils nav tikusi izmantota un tās teritorijā bijušas atsevišķas koka saimniecības ēkas, bet 18.gs.sāk. tā bija jau drupu stāvoklī.

Vecpiebalgas muiža pašreizējā vietā atrodas jau no 17.gs.2.puses. 19.gs.sāk. ap parādes pagalmu veidots vienots apbūves ansamblis klasicisma stilā. Sākotnēji iebraukšana tajā bija caur diviem vārtiem pagalma stūros. Pie ceļa ir klēts un kūts, bet tām pretī pils. Pārējās saimniecības ēkas būvētas vienā malā, tai skaitā, arī ūdenstornis. 19.gs.2.pusē uzcelti jauni iebraucamie vārti starp klēti un kūti. (K.Veinberga, J.Zviedrāns, M.Frīdvalds)

Adrese: Vecpiebalgas novads, Inešu pagasts, Ineši, Pils, LV-4123

Telefons: 64129314

Inesis

5,2 km2 plašais, līčiem un salām bagātais Inesis ir izcili ainavisks ezers, ko veido apkārtnes paugurainais reljefs. Ezera lielākais dziļums ir 4,9 m, vietām tajā ir izteikti sēkļi, kur dziļums tikai 1 – 1,5 m. Sproģu pussalā, kas atrodas ezera ZA pusē, un ezera salās izveidots dabas liegums.

Alauksts

Gleznainākais Cēsu rajona ezers ir viens no augstāk izvietotajiem ezeriem Latvijā. Tā platība ir 7,8 km2, lielākais dziļums – ap 7 m. Pie ezera paceļas pauguri, no kuriem paveras skaisti skati uz ielīču izrobtā ezera spoguli un tā salām. Kāda teika stāsta, ka Alauksts saķildojies ar Inesi un viens otram cirtuši pļaukas, kuru vietā radušās salas. Ezeru iecienījuši ne tikai ceļotāji, bet arī makšķernieki. Pirms meliorācijas un ezera ūdeņu novirzīšanas darbiem caur Taunu un Inesi par ezera noteci kalpoja šodien jau gandrīz aizaugusī Gaujiņa, kas tika uzskatīta par Gaujas sākumu. Alauksta apkārtnē notiek ikgadējais slēpojums „Apkārt Alaukstam” – izaicinājums un neaizmirstamu sajūtu garants katram, kurš reiz veicis šo distanci. Alauksta krastā atrodas estrāde, kur savulaik notika tautā tik iemīļotās Imantdienas.

Vecpiebalgas luterāņu baznīca

Pirmo dievnamu te uzcēla 1345.g., nākamo 1839. – 1845.g. M. Sāruma vadībā. Vecpiebalgas luterāņu baznīcu sagrāva 1944.g. rudenī 2. pasaules kara laikā, to atjaunoja 1995. – 1997. g. pēc arhitektes A. Skujiņas projekta. Tajā ir J. Jēgera altārglezna „Kristus staigā pa Piebalgas zemi”

Tālrunis: 29449558

Vecpiebalgas pilsdrupas

No 1340. līdz 1365. g. celtajai Rīgas arhibīskapa pilij, sākotnēji- cietoksnim, bija taisnstūrveida forma. Pili apjoza aizsarggrāvji, tās Z pusē atradās priekštilta nocietinājumi, bet A daļā – galvenā ieeja un tornis. Pils postīta 1577. g., līdz sagrauta 18. gs.

Brežģa kalns

1 km garais un 450 m platais lielpaugurs atrodas starp Taureni un Vecpiebalgu, tā absolūtais augstums ir 244, 4 m v.j.l., relatīvais – ap 40 m. Saglabājušās ziņas, ka kalns ir sena soda vieta. Nereti Latvijā palikuši veco ceļu posmi, kas kādu brīdi iet līdztekus mūsdienu ceļiem. Šos ceļus – pagātnes lieciniekus – vēlams izbraukt vai iziet kājām. Tas noteikti būs interesanti. Arī Brežģa kalnam pāri iet vecais ceļš. No kalna paveras skaists skats pār Vidzemes pakalniem.

Muzeji un ekspozīcijas: www.piebalgasmuzeji.lv

Kārļa Skalbes memoriālais muzejs „Saulrieti”

Tālr. +371 26494406

K. Skalbes vasaras māja - neparasta arhitektūra, romantiska atmosfēra, iespēja pakavēties Skalbju dzimtas kapavietā Vaktskalnā no kura paveras neaizmirstams skats uz Alauksta ezeru. Pēc restaurācijas atvērtās dzejnieka dzimtās mājas "Incēni" - vieta tējas pauzei sendienu noskaņās.

Piedāvā ekskursijas muzejā, tematiskus pasākumus, svinīgu rituālu kāzu godos.

Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālais muzejs „Jāņaskola”

Tālr. +371 64100351

            Kādreizējā skolas ēkā izpaužas dažādā Piebalga- Melanholiskais valsis, Olivereto ironija un mākslas mūžība.

Piedāvā ekskursijas muzejā, iespēju noklausīties E. Dārziņa komponētos skaņdarbus.

Antona Austriņa memoriālais muzejs „Kaikaši”

Tālr. +371 26132270

            Antona Austriņa- aizrautīgākā Piebalgas novada apdziedātāja dzīve un daiļrade ekspozīcijā un izstādēs. Unikāla rakstnieka meitas Mudītes Austriņas veidota dažādu valstu un tautu saules atveidu kolekcija.

Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs „Kalna Kaibēni”

Tālr. +371 26185382

            Eiropas kultūras vērtības un zinātnes sasniegumi pirmajā Piebalgas lauku skolā, kur tapis pirmais latviešu romāns Mērnieku laiki. Pastaigas Matīsa Kudzītes veidotajā dārzā.

            Piedāvā: ekskursijas muzejā,

nakšņošanas iespējas gleznainā vidē, telpas nelieliem pasākumiem un konferenču rīkošanai.

Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle „Vēveri”

Tālr. +371 29364806

            Raksturīgajā Vecpiebalgas ainavā aplūkojamas senā Vēveru ciema 8 zemnieku un amatnieku sētu ēkas – novada tautas celtniecības paraugi. Stellēs uzvilktajā audeklā savu dzīparu var ieaust apmeklētājs. Iespēja līdzdarboties graudu malšanas un maizes cepšanas procesā.

Piebalgas novada ekspozīcija (Inešos)

Tālr. +371 64129314

            1992. gadā atklātā ekspozīcija raksturo senās Piebalgas un Vecpiebalgas muižas politisko, saimniecisko un kultūras vēsturi. Daļa ekspozīcijas atspoguļo otrā pasaules kara vēsturi. Piedāvā ekskursijas pa muižas parku.

Taurenes novadpētniecības ekspozīcija

Tālr. +371 26110724

            Dzimtu relikvijas, tautastērpi, Latvijas teritorijā lietoto naudaszīmju kolekcija. Taureniešu – valstsvīru, ģenerāļu, izglītības darbinieku dzīves stāsti. Augšstāvā Sarkanais stūrītis, priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti un medaļas liecina par ļaužu dzīvi kolhoza „Taurene” pastāvēšanas 40 gados.